Dzīvokļu cenas ir uzpūstas.

kredītsPēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā, valstī strauji pieauga cenas precēm, pakalpojumiem un nekustamajiem īpašumiem. Tolaik spekulācijas ar nekustamo īpašumu darījumiem radīja valsts ekonomikai strauju uzplaukumu, taču tas bija īslaicīgs apmāns, kas drīz vien radīja ekonomisko un finanšu krīzi Latvijā. Pētījumu dati liecina, ka spekulanti laika posmā no 2004.gada līdz 2007.gadam iepirka līdz pat 30% no visiem īpašumiem, kurus uzreiz pārdeva ar uzviju. Galvenokārt, šī iemesla dēļ Latvijā īpašumu cenas pieauga gandrīz par 700% un valsts ekonomika piedzīvoja līdz šim nepieredzētu inflācijas līmeni. Un kad tas bija sasniedzis kritisko līmeni, 2007.gadā “mājokļu burbulis” pārsprāga, kas nodrošināja, ka cenas sāka kristies, tādēļ 2009.gadā nekustamā īpašuma cenas bija samazinājušās par 42% salīdzinājumā ar 2006.gada cenām. Taču 2010.gadā, kad Latvijas ekonomika sāka atkopties, nekustamā īpašuma cenas sāka atkal pieaugt, un, kā liecina dati, turpina pieaugt katru gadu. Tādēļ varam skaidri saskatīt, ka dzīvokļu cenas neatgriezās un visticamāk arī nekad neatgriezīsies pirms-inflācijas laika līmenī, lai gan darba algas šajos gados gan nepieauga, ja pieauga, tad minimāli. Pētot dzīvokļu pārdošanas sludinājumus, šobrīd dzīvokļa cena Padomju laikos celtā daudzstāvu ēkā var sasniegt līdz pat 1,500 euro par kvadrātmetru, lai gan reālā to vērtība nepārsniedz 800 eur par kvadrātmetru.

Saistībā ar šo mājokļu, to skaitā dzīvokļu,pirkšanu bumu kopš agrajiem 2000-jiem gadiem, bankas ieviesa nepārdomātu un pārlieku demokrātisku kreditēšanas politiku, piešķirot hipotekāros kredītus gandrīz ikvienam, protams, ar lieliem procenta maksājumiem, taču tā nodrošinot sev klientūru. Un laikā, kad kredīts tiek dāvāts pa labi un kreisi, ikviens krita kārdinājumā un neapdomāti uzņēmās parādsaistības par neadekvāti dārgiem dzīvokļiem. Pēc krīzes iestāšanās, kredītu piešķiršanas standarti tika pārskatīti un bankas ieviesa stingrākus noteikumus attiecībā uz hipotekāro kredītu piešķiršanu.

Lai gan “mājokļu burbuļa” laikos tika sacelti neskaitāmas daudzstāvu dzīvokļu ēkas, tomēr dati liecina,  ka visā pasaulē valsts galvaspilsētās un citās lielpilsētās turpina trūkt dzīvokļu, tādēļ būvniecība un nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas aktivitāte nav mazinājusies. Un konsekventais pieprasījums pēc mājokļiem padara investēšanu nekustamajos īpašumos par īpaši pievilcīgu iespēju viegli nopelnīt daudziem cilvēkiem. Un patiesi tā tas ir – jums ir tikai nepieciešams kredīts no bankas, lai varētu iegādāties dzīvokli un pēc tam ar to nopelnīt naudu, vai nu to izīrējot vai pārdodot par augstāku cenu.

Šīs spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem un kredītu pieejamība rada labvēlīgu augsni dzīvokļu cenu kāpumam. Un vairāki signāli liecina, kadzīvokļu cenas turpinās augt, un, katas atkal var beigties ar “mājokļu burbuli”, kurš agrāk vai vēlāk plīsīs, kā tas notika Latvijā 2007.gadā. Ekspertu aizdomas, ka tuvojas jauns “burbulis”, tiek pamatotas ar to, ka arvien biežāk var pamanīt reklāmas par “gudrajām” investīcijām nekustamajos īpašumos, kā tas bija iepriekš – pirms ekonomiskās krīzes, tāpat arvien izplatītākas paliek banku un citu aizdevēju reklāmas ar īpaši “draudzīgiem” hipotekāro kredītu nosacījumiem, kā arī viens no svarīgākajiem argumentiem ekspertu labā ir tas, ka dzīvokļu pārdošanas un īres cenas nepārstāj augt. Pēc statistikas datiem, pasaulē pēdējo gadu laikā dzīvokļu cenas ir augušas par 5% līdz 6% gadā, bet iedzīvotāju ienākumi augušas aptuveni par 2%, kas nozīmē, ka visticamāk aizdevējiem būs lielāks kārdinājums atvieglot kreditēšanas standartus vēl vairāk, lai saglabātu to, ka dzīvokļi par “uzpūstām” cenām tiktu iegādāti.